1. Man vajadzīga tikai mana dzimtā valoda.
Mīts ĪstenībaIzlaist
MītsLai gan daļa cilvēku tam varētu piekrist, vairumam Eiropas pilsoņu izglītībai, uzņēmējdarbībai un kultūru izpratnei ir nepieciešama ne tikai dzimtā, bet arī kāda cita valoda. Nākamais jautājums
2. Es neesmu bilingvāls vai multilingvāls. Runāju tikai vienā valodā.
Visdrīzāk mīts Pastāv liela varbūtība, ka esat gan. Pirms dažiem gadiem tika uzskatīts, ka bilingvālam lietotājam ir ļoti labi jāprot divas valodas, no kurām viena ir dzimtā valoda, bet otra jāprot “gandrīz dzimtās valodas līmenī”. Jaunajā skatījumā prasības valodu lietotājiem ir mazākas. Ja tu saproti reklāmas, dziesmas, dzejoļus, uzrakstus, frāzes citā valodā, tad esi daudzu valodu lietotājs - tu izmanto vairāk par vienu valodu, lai saprastos un saprastu citus. Nākamais jautājums
3. Vairums ļaužu pasaulē izmanto vairāk nekā vienu valodu.
Fakts„Vairāk nekā 50 procenti pasaules iedzīvotāju ikdienā runā divās vai vairāk valodās. Citiem vārdiem sakot, ierasta lieta ir tieši daudzvalodība, nevis vienvalodība. Ir daudzi iemesli, kāpēc kāds cilvēks lieto divas vai vairāk valodas: vecāki runā divās valodās; pārcelšanās uz ārzemēm darba dēļ; politiskā migrācija, kad cilvēkiem un ģimenēm jāapgūst jaunas kopienas valoda, vienlaikus saglabājot saikni ar dzimteni; izglītība, kad bērni skolā apgūst svešvalodas vai otru valodu; divvalodu vai daudzvalodu kopienas, kurās cilvēki ikdienā pārslēdzas starp dažādu valodu lietojumu, kā arī vēsturiski notikumi, piemēram, atklājumi un koloniālisms 15. un 16. gadsimtā, kad vietējie iedzīvotāji pieņēma kolonizatoru valodu un joprojām lieto tās lokalizētu formu.” Naira Ibrahima(2015) Nākamais jautājums
4. Angļu valoda ir vienīgā bērniem nepieciešamā valoda.
Mīts Situācijā, kad bērna dzimtā valoda ir angļu valoda, bērns ir vienvalodīgs. Tas nozīmē, ka viņam tiek liegta bagātinošā papildu valodas apguves pieredze. Tāpat gadījumā, kad bērni runā tikai dzimtajā valodā un angļu valodā, viņiem tiek liegtas daudzas iespējas, ko sniedz citu Eiropas (un pasaules) valodu zināšanas. Tas ietekmē turpmāko izglītību un nodarbinātību. Nākamais jautājums
5. Bērni apjūk, ja jāmācās vairāk nekā viena valoda.
Mīts Pētījumos ir pierādīts, ka vairāku valodu apguve nekādi nekaitē bērniem - tā var tikai uzlabot viņu saziņas prasmes un turpmāku valodu apguvi. Divvalodīgi bērni laiku pa laikam var sajaukt gramatikas noteikumus vai lietot abu valodu vārdus vienā teikumā, piemēram, quiero mas juice [teikums ar nozīmi “Es gribu vēl sulu”, kurā ir gan angļu, gan spāņu valodas vārdi]. Tā ir normāla divvalodu prasmju attīstības sastāvdaļa, un tas nenozīmē, ka bērns ir apjucis. Parasti līdz 4 gadu vecumam bērni jau spēj nodalīt valodas, bet dažkārt vienā teikumā iekļauj abu valodu vārdus. Galu galā viņi iemācīsies pareizi nodalīt abu valodu lietojumu. Nākamais jautājums
6. Es nevaru palīdzēt bērnam apgūt vai lietot valodu, ko (pārāk labi) pats nezinu.
Visdrīzāk mīts Šis apgalvojums ir ļoti tālu no patiesības! Kā skolotājs vai audzinātājs tu vari radīt bērniem lieliskas iespējas izmantot viņu dzimto valodu. Aicinot bērnus vilkt paralēles starp skolas mācību valodu un viņu dzimto valodu, tu viegli sapratīsi, ko viņi saka, un, iespējams, pat kaut ko iemācīsies viņu valodā! Nākamais jautājums
7. Ja audzēkņi nezina mācību valodu, vislabāk viņi to apgūs, atrodoties tikai attiecīgās valodas lietojuma vidē un lietojot tikai un vienīgi šo valodu.
MītsUzspiesta kādas valodas lietošana uz bērnu dzimtās valodas rēķina nedos vēlamos rezultātus. Ģimenē lietotā valoda ir mācībās nepieciešams drošības rīks un izziņas līdzeklis. Ģimenē izmantoto valodu lietošanas veicināšana sekmē mācību valodas/-u, mājās lietotās valodas/-u un papildu valodu prasmju attīstību. Nākamais jautājums
8. Ģimenē izmantotās valodas/-u lietošana skolā traucē bērnam apgūt mācību valodu.
MītsĢimenē izmantoto valodu(-as) var izmantot ne tikai saziņai ar vecākiem, aprūpētājiem un, iespējams, arī skolotājiem, bet arī kā pamatu mācību valodas un papildu valodu apguvei. Nākamais jautājums
9. Mans darbs ir mācīt X kā svešvalodu un neizmantot citas valodas mācību stundās.
Mīts Īstenība
MītsBērnu dzimtās valodas, kā arī jebkuras citas viņiem zināmās valodas atzīšana un novērtēšana ļaus viņiem jutīsies gaidītiem un novērtētiem. Darbošanās vidē, kurā bērni jūtas novērtēti un droši, palīdz viņiem ar interesi iesaistīties klases darbā. Atverot klases durvis dažādām valodām, var bagātināt gan bērnu, gan skolotāju dzīvi. Laiks, kas veltīts, lai iekļautu bērnu runātās valodas klases darbā, sniegs ieguvumu valodu apguvei kopumā. Vai tev labi veicās? Varbūt vēlies uzzināt vairāk par šiem un citiem mītiem un aizspriedumiem? Vairāk informācijas šeit: British Council François Grosjean Healthy ChildrenEiropas Valodu diena - Valodu fakti Šī viktorīna par mītiem saistībā ar valodu lietošanu sākotnēji tika izveidota Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centra tīmekļa vietnē „Iedvesmojoša valodu mācīšanās agrīnā vecumā”.
This quiz is available in many more languages:
Bosanski, Català, Deutsch, Dansk, Ελληνικά, Eesti, English, Español, Français, Frysk, Hrvatski, Magyar, Հայերեն, Italiano, ქართული, Crnogorski jezik, Македонски Јазик, Malti, Polski, Русский, Slovenský jazyk, Slovenščina, Shqip, Српски, Svenska, Türkçe, Українська
